Akadēmiskais centrs"Dandarus" 1980. gadā izveidoja etnohoreogrāfs Ernests Spīčs ar mērķi saglabāt un popularizēt latviešu etnogrāfiskās un folkloras dejas. Strādājot ar esošiem folkloras pierakstiem, gan pašiem tos vācot, "Dandari" ir izveidojuši daudzas folkloras draugu iemīļotas tautu deju rekonstrukcijas un interpretācijas.
Etnomuzikologs un tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs kolektīvu vadīja 15 gadus un izveidoja folkloras deju un mūzikas festivālu "Pa Pēteriem", kā arī ieviesa ikgadējos radošos seminārus.
No 2015. gada folkloras deju kopu vada ilggadējā "Dandaru" dejotāja Inga Holsta un Druvis Anusāns.
Līdztekus tautas dejām "Dandaru" dalībnieki izdzīvo arī latviešu tradicionālo svētku norises, kas saistītas ar seno Saules kalendāru un atspoguļo tās ritumu debesīs. Katram gadalaikam ir savas raksturīgās ieražas, dziesmas un rotaļas.
Latvijas novadu savdabību atspoguļo folkloras kopas dažādie apģērbi, kuru etnogrāfiskajai precizitātei tiek pievērsta īpaša vērība. Ar īpašu lepnumu dejotāji nes savas dzimtās puses tautas tērpu, kā arī paši izveidojuši savus kadriļu tērpus īpašām deju programmām un pasākumiem.
"Dandari" vienmēr ir lepojušies ar labiem muzikantiem, kuri pārzina tautas deju repertuāru un arī paši labprāt dejo. Šī dejas izjūta izpaužas arī aizrautīgā spēles manierē spēlējot dejotājiem. Deju pavadījumam tiek izmantoti 19. gadsimta beigām raksturīgie mūzikas instrumenti – vijoles, ermoņikas, cītaras, mandolīna un kontrabass.
"Dandari" 2019. gada sākumā noslēdza vērienīgu projektu “100 danči simtgadei”, kurš bija kā video velījums valsts simtgadei, izdejojot 100 dejas skaistākajās Latvijas vietās un pulcējot gan Dandaru, gan citu kopu dejotājus un muzikantus. Taču danču filmēšana turpināsies un pāraugs aizraujošā projektā “Danču krātuve”.
"Dandari" savā pulkā aicina dejotājus, dziedātājus un muzikantus, kuri vēlas ko jaunu apgūt visa gada garumā.
Mākslinieciskā vadītāja
