Akadēmiskais centrs
Par godu kora simtgadei tiek izstrādāta mākslinieciskā koncepcija ar nosaukumu “Jauns sākums”, kuras pamatā ir vēlme kora nozīmīgajos svētkos ne tikai atskatīties 100 gadus senajā vēsturē, bet gluži pretēji – šķirt jaunu lapu kā kolektīva, tā visas Latvijas kultūras telpas dzīvē. Kora mākslinieciskais vadītājs Valdis Tomsons atklāj: “Simtgades galvenais uzsvars likts uz jaunu sākumu, jo doma ir apgriezt jubilejas svinēšanas ieražas uz otru pusi. Nevis skatīties uz pagātni un priecāties par to, cik skaisti viss izdevies, bet gan dzimšanas dienā raudzīties uz priekšu. Pagātne ir jau pagājusi, to neviens neizmainīs. Būtiski ir apzināties, kur esam šobrīd un kurp dosimies nākotnē. Tas arī ir mūsu jubilejas sezonas stūrakmens.”
Mākslinieciskajai koncepcijai “Jauns sākums” oriģinālmūziku īpaši korim “Juventus” piekrituši radīt 13 izcili latviešu komponisti: Rihards Zaļupe, Jēkabs Jančevskis, Arturs Maskats, Andris Dzenītis, Valts Pūce, Irīna Mihailovska, Laura Jēkabsone, Jānis Ķirsis, Jānis Ozoliņš, Kaspars Zemītis, Jēkabs Nīmanis, Andris Sējāns un Ārijs Šķepasts. Koncepcijai radītie unikālie jaundarbi tiks pirmatskaņoti kora simtgades centrālajā notikumā – lielkoncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2021. gada 29. maijā. Tāpat skaņdarbi visas sezonas garumā tiks ierakstīti Latvijas Radio 1. studijā mūzikas albuma izdošanai un izplatīšanai pasaulē populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.
Savukārt 2021. gada februārī norisināsies kora “Juventus” simtgades hitu koncerts. Tā programma tiks sastādīta no koristu iemīļotākajām kora repertuāra dziesmām, par kurām šobrīd aktīvajiem dziedātājiem dota iespēja nobalsot. Īpaša hitu koncerta iezīme būs iespēja ikvienam kora vecbiedram koncertā atgriezties kora rindās un izpildīt savas iemīļotākās dziesmas ne tikai no skatītāju rindām, bet arī uz skatuves.
Pielāgojoties attālinātajam laikmetam, kora dziedātāji aicina ikvienu 18. oktobrī sociālajos tīklos Facebook un Instagram sekot līdzi īpaši “Juventus” 100. dzimšanas dienai veltītai zibakcijai, kuras ietvaros ikviens juventiņš – kora aktīvais dziedātājs, vecbiedrs, diriģents, vokālais pedagogs vai kormeistars – ir aicināts dalīties ar savu “Juventus” stāstu un mīļāko kora fotogrāfiju. Zibakcijas dalībnieku stāstus un fotogrāfijas būs iespējams apskatīt, meklējot pēc tēmtura #Juventus100.
Par kori “Juventus”
Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus” ir senākais Latvijas augstskolu koris, un kopš tā dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Gadsimta laikā kora dzīve ir mainījusies neskaitāmas reizes, bet, pateicoties mākslinieciskās vadības un koristu neizsīkstošajam entuziasmam, par spīti kariem un pandēmijām, koris vienmēr savā mīlestībā pret dziesmu spējis šķirt jaunu lapu, turpinājis izkopt savas tradīcijas, popularizēt un sargāt Latvijai tik īpašo koru dziedāšanas tradīciju un nest kora “Juventus” vārdu pasaulē.
Koris “Juventus” var lepoties un saukt par savējiem virkni Latvijas vēsturē nozīmīgu diriģentu – kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs 30 gadu garumā bija Artūrs Bobkovics, tālākos vadības grožus nododot Haraldam Mednim, savukārt, 50. gadu beigās diriģenta amatu pārņēma Daumants Gailis. Kopš 1988. gada vairāk nekā 20 sezonu garumā “Juventus” mākslinieciskais vadītājs bija Goda virsdiriģents Juris Kļaviņš.
Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons, kura vadībā koris turpina piedalīties un gūt arvien augstākas godalgas vairākos vietēja un starptautiska līmeņa konkursos. 2018. gada XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koru konkursa finālā “Dziesmu kari” iegūta trešā vieta, iegūta Grand Prix godalga starptautiskos koru konkursos 2017. gadā Šveicē un 2018. gadā Polijā, kā arī iespēja kā pirmajiem pārstāvjiem no Latvijas piedalīties Starptautiskajā koru simpozijā Dienvidkorejā 2019. gadā.
Valdis Tomsons uzsver, ka bez mīlestības pret dziesmu tas, kas koristus caurvijis cauri gadsimtam, ir kora tradīcijas – tieši tās kori “sacementē” un piešķir tam identitāti. Šajā rudenī jau 57. reizi koris atzīmēja diriģenta Daumanta Gaiļa 1963. gadā ieviesto tradīciju – ikgadējo “Šašliku balli”, tāpat ikgadēja tradīcija ir arī kora dzemdības, kurā pēc nodziedātas vienas sezonas jaunuzņemtie dziedātāji jeb fukši Dziesmusvētku parkā īpašas ceremonijas laikā savu kora vecāku aizgādībā tiek iecelti par pilntiesīgiem “Juventus” biedriem – juventiņiem. Spilgts un ļoti gaidīts notikums ir arī ikgadējais kora karnevāls, kuram katru gadu tiek piešķirta jauna ģērbšanās tematika, sezonas noslēguma pasākumi un kopīgas pēcmēģinājumu vakarēšanas. Par ilggadēju tradīciju kļuvušas arī kora kāzas, kuru ietvaros kora ārzemju braucienu laikā tiek it kā izprecināti divi koristi.
Ja koristiem vaicā, kas ir tas, kas liek justies kā īstam juventiņam, tās, protams, ir tradīcijas, kopības sajūta un kora bagātā vēsture, taču visīstākā “Juventus” sajūta rodas, lepni nēsājot kora lielāko dārgumu – 13. gadsimta arheoloģiskos latgaļu tautastērpus, kurus korim 1973. gadā dāvāja Latvijas Universitāte. Greznās villaines un vainagi, spīdošās saktas, kuplie vilnas svārki un sniegbaltās blūzes, dzidrās balsis, staltās muguras, mirdzošās acis un visam pāri kopības spēks – tas ir “Juventus” īpašais kods un raksturojums.
