Akadēmiskais centrs
Kuru instrumentu tu spēlē orķestrī?
Es spēlēju sitaminstrumentus, kā mēs žargonā saucam, esmu “sitējs”, respektīvi, spēlēju ksilofonu, vibrofonu, zvaniņus, bungu komplektu un timpānus.
Vai pirms augstskolas spēlēji arī kādā citā orķestrī?
Es spēlēju arī citos orķestros, kopumā laikam septiņus gadus. Pamatā spēlēju mūzikas skolas orķestros. Kad 2015. gadā absolvēju mūzikas skolu, vēlējos turpināt, un parādījās iespēja iesaistīties Latvijas Universitātes pūtēju orķestrī, kam ir salīdzinoši augsts līmenis. Man bija mazliet jāpiemācās klāt, lai varētu turēt līdzi, un orķestrī bija laba iespēja sevi attīstīt.
Kā nokļuvi orķestrī?
Sākumā mani uzaicināja palīdzēt Latvijas Universitātes pūtēju orķestrim vienā skatē. Pēc konkursa diriģents man piedāvāja spēlēt šajā orķestrī. Katru gadu septembrī ir uzņemšana, un iestāties var jebkurā brīdī, vienkārši sazinoties ar diriģentu vai kādu citu orķestra dalībnieku. Tad ir jānospēlē diriģentam, lai viņš saprastu, kādā līmenī cilvēks spēlē, un notiek iedalīšana pa instrumentu grupām.
Vai ir liela konkurence?
Tiek uzņemti lielākoties visi, bet ir konkurence uz instrumentu vietām. Katrā ziņā katram ir iespēja attīstīties. Es pats, kad iestājos, daudz mācījos un kopā ar orķestri attīstījos.
Kā jums norisinās mēģinājumi Covid-19 pandēmijas laikā?
Mēs tiekamies tiešsaistes konferenču formā, lai pārrunātu aktualitātes, un veidojam ierakstus attālināti. Diriģents atsūta notis un pasaka, kādā metronoma ātrumā mums ir jāieraksta, vai arī atsūta ierakstu, kuram pa virsu mums ir jāieraksta. Tad katrs iesūta diriģentam savu partiju, un tiek samontēts skaņdarbs. Diriģents tādā veidā uztur orķestra dalībniekos aktivitāti.
Kādos konkursos, koncertos esat piedalījušies?
Koncerti notiek aptuveni reizi mēnesī, ir arī sezonālie koncerti. Ap Adventes laiku mums ir koncerts baznīcā ar tematisko mūziku, arī ap Lieldienām. Regulāri apmeklējam dažādus svētkus, piemēram, studentu dziesmu svētkus Gaudeamus. Katru gadu notiek Latvijas amatieru pūtēju orķestru skate jeb Lielais konkurss, kurā mēs startējam piektajā grupā, kas ir visspēcīgākā. Katru gadu mēs braucam arī uz ārzemēm. Pēdējos trīs koncertos ārzemēs ieguvām Grand Prix. Ārzemju konkursos ir lielāks stimuls, jo tur mēs pārstāvam savu valsti un savu Universitāti. Tāpat esam sevi pierādījuši arī koncertos Latvijā. Spilgtākais, kas palicis atmiņā, ir 2018. gada Latvijas pūtēju orķestru skate, kas bija apvienota ar Dziesmu un deju svētku skati. Tajā piedalījās pilnīgi visi Latvijas pūtēju orķestri. Mūsu grupā bija pat Latvijas Republikas Zemessardzes pūtēju orķestris, kas ir gandrīz profesionāļi. Mums bija ļoti liela konkurence, un mēs bijām priecīgi, uzzinot, ka esam uzvarējuši Latvijas simtgades pūtēju orķestru konkursā.
Kurās valstīs esat bijuši?
2017. gadā bijām Čehijā, 2018. gadā Norvēģijā, kas bija sadraudzības brauciens, pēc tam viņi ciemojās pie mums. Esam bijuši arī Krievijā, bija plānots braukt uz Sanktpēterburgu.
Vai jums korī orķestrī ir kādas tradīcijas?
Katru gadu janvāra sākumā mums ir orķestra eglīte, kad diriģents atskatās uz aizvadīto gadu un pastāsta par nākotnes plāniem, mēs satiekamies neformālā gaisotnē, bez instrumentiem, un tā ir neliela atslodze no mūzikas. 2020. gada vasarā katru mēnesi braucām uz kādu Latvijas pilsētu vai reģionu un rīkojam āra koncertus. Covid-19 laikā tas patiesībā bija ļoti veiksmīgi, jo iekštelpās spēlēt nevarējām, un mēs spēlējām ārā. Bijām Rundāles pilī, Alūksnē un Līgatnē. Tā tika aizvadīti trīs ļoti forši koncerti katru mēnesi, un, man šķiet, ka tā būs tradīcija, ko turpināsim
Kā topošajiem LU pūtēju orķestra dalībniekiem labāk sagatavoties atlasei?
Es teiktu: ir jānobriest tam, ka tas nebūs nekas super traks, bet tajā pašā laikā tas būs arī atbildīgi. Ir jābūt arī gatavam paspēlēt instrumentu ārpus mēģinājuma, lai patrenētu savas partijas. Orķestrī ir tāda neformāla gaisotne, bet, protams, mēs tam visam pieejam ļoti nopietni, bet citādi esam viena liela ģimene.
