“Trīs vārdi dejotpriekam” – īpašs veltījums latviešu skatuviskās dejas vecmeistariem

“Trīs vārdi dejotpriekam” – tāds nosaukums dots koncertam, kas būs veltīts trīs latviešu skatuviskās dejas vecmeistaru jubilejām – Harija Sūnas simtgadei, Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras 95-gadei. Īpašais koncerts latviešu skatuviskās dejas cienītājus gaidīs Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē 18. decembrī.

“Trīs vārdi dejotpriekam” – tāds nosaukums dots koncertam, kas būs veltīts trīs latviešu skatuviskās dejas vecmeistaru jubilejām – Harija Sūnas simtgadei, Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras 95-gadei. Īpašais koncerts latviešu skatuviskās dejas cienītājus gaidīs Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē 18. decembrī.

Koncerts notiks Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gada izskaņā, godinot izcilo horeogrāfu daiļradi un devumu latviešu skatuviskās dejas mantojumā.

“Latviešu skatuviskā deja šodien nebūtu iedomājama bez šiem mūsu dejas dižgariem. Viņu radītās dejas ir ne tikai dejotāju un skatītāju mīlētas, bet arī kā nebeidzams iedvesmas avots un unikalitātes piemērs jaunajiem horeogrāfiem,” uzsver TDA “Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis, kurš ir arī šī koncerta idejas autors. “”Dancis” allaž ir izcēlies citu deju kolektīvu vidū ar īpašu attieksmi pret dižgaru radītajiem darbiem, regulāri tos aktualizējot savos koncertos un neļaujot tos aizmirst arī jaunākās paaudzes dejotājiem un skatītājiem.”

Koncertā redzēsim arī tādas dejas, kas uz skatuves nav bijušas daudzus gadus, pat gadu desmitus. Deju atjaunošana ir skrupulozs un sarežģīts darbs, pētot vecos video ieraktus, autoru un viņu līdzgaitnieku pierakstus, klausoties to laiku dejotāju atmiņas par deju izpildījumu. Arī šā gada Deju svētkos iekļautā un lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” izdejotā U. Žagatas deja “Kur tu biji, bāleliņi” pirms vairāk nekā desmit gadiem “Dancī” tika atjaunota, liekot kopā dažādu paaudžu dejotāju spēkus.

Visi trīs dejas dižgari ir bijuši Deju svētku virsvadītāji un Goda virsvadītāji, kā arī Latvijas Universitātes TDA “Dancis” vadītāji. Harijs Sūna “Danci” vadīja no 1955. līdz 1963. gadam. Tieši H. Sūna ansamblim deva “Danča” vārdu un radīja tā emblēmu, kas kļuva par “Danča” piederības zīmi no paaudzes paaudzē. Harijs Sūna visu savu radošo mūžu veltīja latviešu tautas dejas izpētei un sistematizācijai, viņš radījis ap simts jaundeju. Daudzas no tām vēl aizvien ir iemīļotāko deju lokā, piemēram, “Pie Daugavas”, “Sudmaliņas”, “Audēju deja”, “Piebaldzēni”.

Uldis Žagata “Danci” vadīja no 1963. līdz 1968. gadam. Tieši studentu kolektīvs kļuva par jaunā horeogrāfa radošo meklējumu laboratoriju, tas bija pirmais lielais deju ansamblis, kuru viņam uzticēja vadīt. Te tapušas daudzas U. Žagatas horeogrāfijas – gan latviešu skatuviskās dejas cēlā

polonēze “Es mācēju danci vest”, gan “Klipu, klapu”, “Vecpilsētas polka”, “Šodien svētki, dejosim”. Pēc tam U. Žagata izveidoja un 21 gadu vadīja Valsts deju ansambli “Daile”, kas kļuva par viņa lielāko un nozīmīgāko daiļrades posmu. “Pūt, vējiņi!“, “Ačikops”, “Jautrās dzirnavas”, “Zeme rība, tautas jāja”, “Pasaciņa”, “Dejotprieks” – šie nosaukumi deju pasaulē komentārus neprasa. U. Žagata allaž uzturēja saikni ar “Danci”, ik pa laikam pie studentiem atgriežoties ar jaunām horeogrāfijām – “Visapkārt Rīgai braucu”, “Meitiņa mīļā”, “Kur tu biji, bāleliņi”.

Alfrēds Spura “Danci” vadījis 17 gadus (1968.-1985.). Viņa smalkais, dvēseliskais horeogrāfa rokraksts “Dancim” piešķīra jaunus vaibstus. Saglabājot tehniku, lielāka uzmanība tika pievērsta dejotāju plastikai, kas attiecīgi atspoguļojās arī viņa jaunradē. A. Spura ir horeogrāfs vairāk nekā 30 dejām un deju svītām. Vairākas no tām prēmētas arī jaunrades deju konkursos – “Meteņu polka”, “Pļāvēji”, “Diždancis”, “Es nenācu šai vietā”. Un droši varam sacīt, ka nu jau par neatņemamu Dziesmu svētku izskaņas koncerta sastāvdaļu ir kļuvusi A. Spuras veidotā himniskā “Manai Dzimtenei”.

Koncertā piedalīsies Latvijas Universitātes TDA “Dancis” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes TDA “Kalve”, Rīgas pilsētas koncertapvienības “Ave Sol” TDA “Teiksma”, Rīgas Tehniskās universitātes TDA “Vektors” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.

Koncerta stāstā ieplūdīs arī šodienas vēsmas – dejotāji stāstīs par savām domām un izjūtām, apgūstot latviešu skatuviskās dejas vecmeistaru darbus, piedaloties koncertos un rodot prieku dejā.

Koncertu organizē biedrība “Dancis”. Režisors – Kaspars Bērziņš. Atbalstītāji – Latvijas Universitāte un Latvijas Kultūrkapitāla fonds.